Janeta Rozentāle: "Man bija sapnis spēlēt TTT!"

"Pat nezinu, kā raksturot notikušo. Kādreiz tas šķita kā sapnis – spēlēt TTT. Un tagad, kad tur esi – šķiet, wow! Ļoti forši," pēc kvalificēšanās Eiropas kausa izslēgšanas spēlēm iespaidos dalījās basketbola kluba "TTT Rīga" jaunpienācēja Janeta Rozentāle.

Septiņpadsmit gadus vecā uzbrucēja – astoņpadsmit viņai apritēs Ziemassvētkos – ir viena no piecām Latvijas meitenēm, kuras divreiz spēlējušas pasaules čempionātos. Marianna Kļaviņa, Sabīne Lipe, Luīze Šepte, Janeta Rozentāle un Māra Mote 2016. gadā izcīnīja 10. vietu Pasaules U17 kausā Saragosā, bet 2017. gadā sasniedza tādu pašu rezultātu U19 Pasaules kausā Udinē.

Rozentāle kopā ar Dignu Strautmani un Ivandu Hudjakovu bija viens no priekšējās līnijas vilcējspēkiem. Atlētiska, spējīga ieņemt labu pozīciju zem groza, viņa izcīnīja daudz atlēkušo bumbu, turnīrā vidēji tiekot pie 8,9 punktiem un 8,4 bumbām. Strautmane un Hudjakova jau devušās pāri Atlantijas okeānam, bet dobelniece sākusi debijas sezonu TTT rindās.

“Pagājušajā gadā spēlēju gan Jelgavā, gan “TTT juniorēs”. Braukāju diezgan,” teica Rozentāle. “Braucu uz treniņiem Jelgavā un spēlēm Rīgā. Šogad dzīvoju Rīgā un mācos Natālijas Draudziņas vidusskolā – tur mācījās arī (TTT spēka uzbrucēja) Rūta Veidere.”

Oktobra otrajā pusē un novembra sākumā Rozentāle 17 dienu laikā 10 dienas pavadīja izbraukumos, ceļojot uz Poliju, Grieķiju, Turciju un Igauniju. Tas bija neierasti, taču meitene neko nenožēlo. “Neesmu bijusi mājās kādu mēnesi. Pat nezinu, kā to raksturot. Kādreiz tas šķita kā sapnis – spēlēt TTT. Un tagad, kad tur esi – šķiet, wow! Ļoti forši.”

Vēlme spēlēt augstā līmenī radusies bērnībā. “Kādreiz spēles skatījos televizorā. Gunta Baško-Melnbārde – gribu spēlēt kā viņa! Nevarēju iedomāties, ka spēlēšu ar viņu vienā komandā. Tas liekas ārkārtīgi forši. Viņa vienmēr pamāca, kā labāk izdarīt. Pasauc maliņā. Pasaka, kā pareizāk mest. Paskaidro visu.”

Basketbols prasa ziedošanos – jāmācās un jātrenējas. “TTT rīta treniņš ir deviņos. Man tajā laikā ir skola, netieku. Sarunāju ar treneri Jāni (Nešporu) nākt no rītiem. Kad pamostos, dažreiz pirmā doma ir “Nēēēēēē” (smejas). Jāiet! Pagaidām nogurumu nejūtu.”

Meitenes režīms ir līdzīgs NCAA studējošajiem sportistiem – diena sākas ap sešiem no rīta. “Ja skola sākas astoņos, “Elektrum” Olimpiskajā centrā esmu pirms septiņiem. Četrdesmit minūtes pamētāju, eju caurgājienos un tad skrienu uz skolu. Neesmu viena – uz zāli nāk 2001. gadā dzimušās meitenes. Jete Nulle, Flēra Vīnerte.”

Lielākā atšķirība no jaunatnes komandām – spēlētāju pieredze un profesionalitāte. “Digna Strautmane teica, ka (TTT treniņos) būs grūtāk, bet pati līdz galam nezināju, kā būs. Patīk. Ir grūtāk. Dažās situācijās šķiet, ka nosegšu (pretspēlētāju). Nosegšu! Un mani paņem uz pieredzi. TTT jāskrien daudz ātrāk, jāspēlē postā, traki!”

Modernās prasības ietver prasmi spēt dažādās pozīcijās. Janeta nav izņēmums. “Sanāk spēlēt pret visām garajām spēlētājām. TTT esmu kā trešais un ceturtais numurs, tāpēc uz maiņām sanāk spēlēt arī pret mazajām uzbrucējām – Guntu Baško-Melnbārdi, Kati Krēsliņu. Treneris Mārtiņš Zībarts aicina vairāk uzņemties, spēlēt pašai. Cīnīties aizsardzībā. Viņš saka – vienmēr jābūt gatavai.”

Komandas spēks slēpjas vienotībā. “Izbraukumos ieraudzīju, ka TTT ir ļoti saliedēta komanda. Ar katru spēlētāju var aiziet parunāties. Esmu jaunā, bet tā nejūtos – nav distances. Mums ir ļoti labs komandas gars. Uzvaras. Īpaši pēdējā Eiropas kausa spēlē Stambulā (pret “Bešiktaš”) – pēdējā minūte bija ļoti nervus kutinoša. Ļoooti. Ar Zī (Azanija Stjuarte) bijām ieķērušās viena otrā.”

Pārcelšanās uz Rīgu nav šķērslis, lai turpinātu atbalstīt Jelgavas U19 komandu. “Uzaugām kopā, sāku spēlēt no trešās klases. Jau iznācis tikties laukumā – dažas jelgavnieces spēlē RSU. Pati biju uz Jelgavas spēli Latvijas Jaunatnes basketbola līgā. Ceru, ka meitenes atnāks uz nākamajām spēlēm.”

Kalendārs