"Notiekošais liek fokusēties. Jāpasaka sev – tagad jātrenējas. Arī spēļu trūkuma apstākļos jāturpina strādāt ar sevi. Mobilizēšanās palīdz audzināt sportistam nepieciešamo raksturu," basketboliste Kate Krēsliņa nebija spēlējusi kopš 10. oktobra, taču izdarīja visu, lai 12. novembrī būtu gatava iznācienam Latvijas valstsvienības kreklā.

Eirokausu komandas dzīvo jaunā realitātē. Spēles tiek mainītas, turnīri – apturēti vai pārcelti. Kalendāru nav iespējams paredzēt pat nedēļu uz priekšu. Elīnai Babkinai kopš sezonas sākuma bija divas oficiālas spēles, Katei Krēsliņai un Beļģijas klubam “Castors Braine” – trīs.

Uzbrūkošā aizsardze 3. oktobrī palīdzēja “bebriem” izcīnīt piekto Beļģijas kausu. Nākamajā nedēļā – divas spēles nacionālajā čempionātā, tostarp pret Kates Aizsilas un Ances Aizsilas pārstāvēto Mehelenas “Kangoeroes” vienību. Sekoja turnīra apturēšana un jauni ierobežojumi – līdz pat kontakta treniņu aizliegšanai. Kate saglabāja apņēmību, ātrāk atgriezās Latvijā un 1. novembrī pievienojās “TTT Rīga” treniņiem.

”Castors Braine” nāk no Valonijas – franciski runājošās Beļģijas daļas. Franciski runājošās zemēs ir tradīcija – cilvēki satiekoties trīs reizes bučojas. Vai šoruden tradīcija mainījusies?

Tagad tas nav iespējams, bet Valonijā un Francijā tā ir neatņemama savstarpējo attiecību sastāvdaļa. Vīrusa apstākļos iekštelpās jānēsā maskas. Bučoties nevar, cilvēki sasveicinoties “dod kulaciņus”.

Sadzīviski vērojamas vēl kādas pārmaiņas? Piemēram, vai jādzird komandas biedru atvainošanās – šobrīd nevaram to izdarīt!

Visi saprot, kāda ir situācija pasaulē, tādēļ nevienam nav jāatvainojas. Pārvietošanās valstī nav aizliegta – var aizbraukt uz citām pilsētām. Lielāks sarūgtinājums ir par Beļģijas čempionāta apturēšanu – spēles nenotiks vismaz līdz 5. decembrim.

Kur paspēji pabūt?

Paviesojos Brigē, Antverpenē un vairākās mazākās pilsētās. (Tonija Pārkera dzimtā pilsēta) Brige ir vismīļākā.

Līgumu ar “Castors Braine” parakstīji diezgan ātri.

Treneris Frederiks Dušārs izteicās, ka strādā, domājot par nākotni.

Simpātisks klubs ar lieliem mērķiem, iespēja spēlēt Eirokausos, TTT pērnsezonas parādi spēlētājām – kurš iemesls pamudināja pieņemt lēmumu?

Redzot situāciju pasaulē, gribēju noslēgt līgumu pirms 2020. gada vasaras. Otrkārt, gribēju izbraukt ārpus Latvijas. Kluba vadība sākumā plānoja turpināt startēt Eirolīgā, vēlāk paziņoja par atgriešanos Eiropas kausā. Nācās pieņemt pārmaiņas, jo situācija mainās katru dienu.

Eirokausa sezonas sākums pārcelts uz 2021. gada janvāri. Tas nozīmē, ka komandas kalendārā rudenī tika ierakstīta viena spēle nedēļā?

Pieauga treniņdarba apjoms. Pārmaiņu virpulī grūti runāt par kalendāru. Sapratu, ka jāturpina trenēties – jāpilnveido sevi fiziski un basketbola elementos. Ar cerību, ka viss sakārtosies un sezona turpināsies.

TTT spēļu trūkuma apstākļos mēģināja sarunāt tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas klubiem, pēc tam ar zēnu komandām. “Castors Braine” līdzīga sadarbība izveidojusies ar Francijas klubiem. Vai pirmssezonā braucāt spēlēt uz turieni?

Treneris Dušārs nāk no Francijas. Trenējis (LFB) virslīgas klubus, ieguvis labus kontaktus. Pret Francijas klubiem spēlējām, šķiet, četras reizes, tai skaitā devāmies uz turnīru Buržā. Sanāca tā, ka pārbaudes spēļu bija vairāk nekā regulārās sezonas cīņu. Patika pārbaužu skaits un kvalitāte!

Vai Beļģijā un Francijā noteikti pārvietošanās ierobežojumi?

Robeža nav slēgta, var brīvi pārvietoties. Arī aviosatiksme nav apturēta, tiesa, ir mazāk tiešo lidojumu. Valstī pastāv daudz ierobežojumu, taču Beļģija neplāno noslēgties no apkārtējās pasaules.

”Castors Braine” pirmssezonas sastāvdaļa ir maksas vakariņas ar kluba atbalstītājiem. Komandā strādā latviešu fizioterapeite Karlīna Brīdaga. Kādas kluba patīkamās puses iepazini pirmajos mēnešos?

Vakariņas bija interesants pasākums ar striktiem noteikumiem – spēlētājām vajadzēja ierasties maskās. Ar sponsoriem un atbalstītājiem varējām sasveicināties tikai no attāluma, bez iespējas parunāties. Patīkami, ka klubā ir latviete. Karlīne iepazīstināja ar sadzīves niansēm. Piemēram, kur nopirkt griķus vietējā krievu veikaliņā (smejas).

Patīkamais Beļģijā?

Cilvēki visur sveicinās. Ja aizbrauc pastaigāties uz parku, vairākas reizes dzirdēsi “Bon jour!” (labdien) un saņemsi smaidus. Beļģijas iedzīvotāji – gan flāmi, gan valoņi – ir fiziski aktīvi, neatkarīgi no vecuma. Cilvēkiem piemīt sportisks gars un tiekšanās pēc veselīga dzīvesveida.

Minēji, ka regulārajā sezonā bijis mazāk spēļu nekā pirmssezonā. Viena no tām bija Beļģijas kausa finālspēle, kura beidzās ar “Castors Braine” uzvaru. Pēdējo spēli pirms čempionāta pārtraukšanas aizvadījāt 10. oktobrī. Sekoja treniņu aizliegums komandu sporta veidos?

Vīriešu profesionālajām komandām atļāva turpināt trenēties (Beļģijas čempionāts sākās 6. novembrī), sievietes ierobežoja vairāk. Vēlāk, kad aizliedza arī bezkontakta treniņus, nolēmu doties uz Latviju. Šajā situācijā jāizbauda katrs komandas treniņš, bet katra spēle ir vēl īpašāks notikums.

Valstī ir trīs basketbola federācijas – Valonijas federācija franciski runājošā daļā (AWBB), Flandrijas federācija flāmiski runājošā daļā (Basketbal Vlaanderen) un Beļģijas federācija (Basketball Belgium). Nezinu viņu darba nianses, taču mums jāievēro menedžeru norādījumi.

Pirms nedēļas tika mainīta Beļģijas čempionāta izspēles kārtība. Sešas profesionālās komandas nodalītas no pārējām sešām vienībām. Spēles plānots sākt 5. decembrī, otrajā grupā – 2021. gada janvārī. Ja tā notiks, varēsim priecāties. Pagaidām – jādzīvo dienu pa dienai.

Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, Beļģijā – 11 miljoni divreiz mazākā teritorijā. Pārapdzīvotības apstākļos vīrusa ietekme ikdienas dzīvē izjūtama daudz vairāk.

Bezkontakta treniņi nozīmē izmaiņas darba attiecību regulējumā. Ja grib, var trenēties ar kontaktu, bet – klubs nesedz apdrošināšanu? Treneris Dušārs nosauca to par daļējas nodarbinātības situāciju.

Laikā, kad atļauti tikai bezkontakta treniņi, apdrošināšana nav spēkā. Beļģijā notiek diskusijas par sporta klubu darbību ārkārtas situācijā – kuri izdevumi jāsedz klubam, kuri valdībai. Šķiet, ka šie jautājumi ir sakārtoti. Ja neejam kontaktā, apdrošināšanu, iespējams, nevajag. Treneris teica, ka kontakta treniņi ir mūsu pašu atbildība. Ieteica strādāt svaros un individuāli.

Vai bezkontakta treniņi nozīmē atvilkumu no algas?

Iespējams, ka nedaudz. Dzirdēju, ka valdība risinās darba atalgojuma jautājumus dīkstāves laikā, taču pagaidām par to nedomāju. Ceru, ka varēsim spēlēt.

Kad sākās bezkontakta treniņi?

Manuprāt, 14. oktobrī paziņoja par treniņu apturēšanu. Nākamajā dienā vēl trenējāmies, tātad – no 16. oktobra. Desmit dienas vēlāk ceļoju mājup. Tiklīdz vadība pateica, ka var braukt, ārzemnieces devās projām.

Beļģijas valstsvienības kandidātes saņēma ātrākus izsaukumus – izlases treniņi sākās 3. vai 4. novembrī. Kāda situācija ir viņām?

Redzēju, ka 6. novembrī pozitīvs tests bija Beļģijas valstsvienības (un Jekaterinburgas UGMK) spēlētājai Emmai Mēsemanai. Situācija ir neprognozējama – jācenšas pielāgoties. Nekas nebeidzas – jāiet un jācīnās. Arī citos komandu sporta veidos, ja kādam sportistam jādodas pašizolācijā, vietā nāk cits. Un cīnās – par klubu, par valsti.

Pozitīvākais, ko vari paņemt no pirmajiem mēnešiem Beļģijā?

Attīstīju savas ēst gatavošanas prasmes – tas ir ļoti pozitīvi! Otrkārt, rakstura audzināšana. Pielāgošanās dzīvei jaunos apstākļos ir pozitīva. Sportistiem jāpārvar dažādi šķēršļi, jāsaplāno darbs un atpūta. “Castors Braine” trenējas divās zālēs, arī svaru zāle atrodas atsevišķi. Plānošana disciplinē – sportistam tas ir ļoti svarīgi. Tā ir iespēja uzlabot sevi kā cilvēku.

Vēl mācos franču valodu. Ielādēju aplikāciju – apgūstu vienu vārdu dienā. Kad ieeju ģērbtuvē, saku “Le petit dejeuner” (brokastis). Komandas biedrenes sākumā nesaprata – teica, ka mana izruna ir pārāk agresīva. Pamācīja, kā izrunāt vārdus plūstošāk un vieglāk. Franču valoda ir romantiska.

Norauj galotnes!

Pamatfrāzes jau esmu apguvusi. Turpinu atkārtot, lai uzlabotu izrunu.

Beļģija ir “sarkano” valstu sarakstā – pārtraukti tiešie lidojumi uz Latviju. Mājupceļš bija garš?

Lidoju no Briseles uz Tallinu ar pārsēšanos Helsinkos. No Tallinas līdz Rīgai – ar automašīnu. Izbraucu no dzīvokļa Šarleruā deviņos no rīta, Latvijā biju pusdesmitos vakarā. Divarpus stundu lidojuma vietā sanāca 12 stundas ar pusi.

Kādas bija ceļošanas prasības tranzītvalstīs – Somijā un Igaunijā?

Domāju, ka būs trakāk. Pēc ielidošanas Tallinā veicu testu – atbilde pienāca pēc dažām dienām. Arī nākamajā dienā Latvijā veicu testu (un vēl vienu testu pirms pievienošanās TTT treniņiem). Viss bija kārtībā!

Sanāk, ka nedēļas laikā veici trīs testus – vienu Igaunijā un divus Latvijā.

Skaitot no 26. oktobra, esmu testējusies piecas reizes. Pēdējie divi testi nepieciešami valstsvienības vajadzībām (svētdienas vakarā, ierodoties viesnīcā, Kate testējās sesto reizi). Un vēl pāris reizes Beļģijā.