"Komandā ir ļoti laba savstarpējā sapratne – gan uz laukuma, gan ārpus tā. Meitenes palīdzēja – labi jutos uzreiz!" par spēlēšanu mājās, diviem treniņiem dienā un, kas jādara, lai spēlētu vēl labāk, stāsta basketbola kluba "TTT Rīga" uzbrucēja Gunta Baško-Melnbārde.
Labām lietām laiks nekaitē. Kad tiekamies, Gunta ir tikpat enerģiska un apņēmīga kā tolaik, kad kopā ar izlasi Turcijā pirmo reizi iekļuva Eiropas astoņniekā. Mūsu saruna turpinās vēl labu brīdi pēc ieraksta beigām – Guntai ir, ko teikt un viņa vēlas, lai Latvijas basketbolā ienāk vairāk labāko Eiropas tradīciju.
Pirmā pilnā sezona mājās. Vai tas ir ieguvums Tavā pieredzē?
Vienmēr esmu gribējusi spēlēt mājas pilsētā – jā, tas ir ieguvums! Visvairāk no ģimenes viedokļa. Basketbolā – spēlējām Eiropas kausā. Arī spēlēts savādākā līmenī.
Teici – savādāks līmenis. Ar to domāji Eirokausu?
Vairāk Latvijas-Igaunijas līgu. Nevarētu teikt, ka nav jāiespringst, taču spēlēt ir nedaudz vieglāk nekā, piemēram, Francijas čempionātā, kur katra spēle ir uz “dzīvību un nāvi”, Latvijā ir spēles, kurās nav liela stresa – kā būs?
Pašai jānoskaņojas katrai spēlei?
Viennozīmīgi. Jānoskaņojas, nedomājot par pretinieku. Jāatnāk, jāspēlē un jādara savas lietas arī, ja pretinieks ir vājāks. Jākoncentrējas uz sevi un jādara visu pēc labākās sirdsapziņas.
Atgādini citām meitenēm vai tas ir nerakstīts likums?
Domāju, ka nerakstīts likums. Manuprāt, katra meitene to apzinās.
Minēji Francijas čempionātu. Esi spēlējusi Eirolīgas un Eirokausa komandās. Kā TTT – kā organizācija – izskatās uz viņu fona?
TTT ir ļoti profesionāla komanda. “Elektrum” Olimpiskais centrs ir lieliska vieta treniņiem – viss tiek saorganizēts kārtīgi. Algu izmaksa notiek salīdzinoši laicīgi. Ja nepieciešams par kādu jautājumu vienoties ar treneriem vai menedžeriem, vienmēr izdevies veiksmīgi visu atrisināt.
Vai šosezon kādu reizi esi tikusi nokaitināta?
Laikam bijušas pāris reizes. Domāju, katrs tiecamies pēc labākā un, ja nesanāk, ir dusmas. TTT kā klubu un vietu vērtēju ļoti pozitīvi. Katrs var atcerēties kādu reizi, kad bijis nokaitināts, taču tā ir daļa no darba procesa. Nevar būt taisna līnija (rāda ar roku), jābūt augšā un lejā.
Kurš emocionāli bijis augstākais punkts?
Viens no brīžiem bija, kad iekļuvām Eirokausa izslēgšanas spēlēs. Laikam tas bija līdz šim augstākais.
Vai esi apmierināta ar Eirokausu sezonu?
Nē. Domāju, ka (pie izstāšanās “play-off” pirmajā kārtā) vainīgi bijām visi – meitenes, komanda, treneri. Nenospēlējām tā, kā to varējām izdarīt. Bija vilšanās, taču vēl svarīgāk ir nekoncentrēties uz to. Dzīvot un spēlēt tālāk. Uzskatu, ka varējām tikt (astoņniekā) – bija ļoti sāpīgi pieņemt notikušo un tas radīja dusmas. No tā jāmācās, visiem jāizanalizē un jārīkojas.
Kristena Mena, spēlējot Rīgā, regulāri sūdzējās par diviem treniņiem dienā. WNBA ir viens treniņš, daudzviet pa vienam. Vai pielāgoties bija grūti?
Skatīties var dažādi – vai sēdēt birojā no astoņiem līdz pieciem ir labāk? Tas ir mūsu darbs. Treneris nosaka – vienreiz vai divreiz dienā, ilgāk vai nē.
Medicīniskais nodrošinājums, aprūpe?
Aprūpe ir augstā līmenī. Ja kaut kas sāp, var ātri tikt pie ārsta. Terapija pieejama uzreiz – ar to viss ir kārtībā.
Ātra spēle, ātras pārejas uzbrukumā, agresīva segšana. Kā jūties TTT spēles stilā?
Vienmēr paticis ātrs basketbols, lai gan dažreiz spēlējam arī pozicionāli. Ja ātrums ir mūsu ierocis, tas jāizmanto. Dažreiz izdarām ne visai labi, taču mēģinām vienmēr. TTT spēles stils man der!
Treneris paslavē?
Uzslavu nav daudz. Vai vajadzētu vairāk? Nē! Ir labi, kā ir.
Virkne meiteņu TTT sastāvā nospēlējušas vairākus gadus. Var just komandā valdošo saliedētību?
Nezinu, kā bija iepriekš, taču var sajust, ka meitenes spēlējušas kopā. Manuprāt, komandā ir ļoti laba “ķīmija” – gan uz laukuma, gan ārpus tā. Dienām ejot, tā kļūst tikai labāka. Sākumā vajadzēja laiku, lai iegūtu sapratni par sistēmām, trenera domu gājienu. Meitenes palīdzēja – labi jutos uzreiz!
Tavuprāt, kas TTT pietrūkst kā komandai?
Jāspēlē labāk, ar pārliecību par saviem spēkiem – īpaši stiprākās spēlēs. Nebaidīties riskēt. Uguns acīs ir gan meitenēm, gan treneriem. Jāaudzē pārliecība spēlēs pret stiprākiem pretiniekiem. Dažreiz esam par kautrīgu – vajag vairāk uzņemties!
Kā ir – Tu pati ej klāt, lai pateiktu, kas jādara vai Tev nāk klāt un jautā?
Cenšos neuzbāzties, taču dažreiz pasaku lietas, kuras vienai vai otrai meitenei var noderēt. Lai mēs spēlētu labāk. Jā, arī man jautā – ko darīt, kā labāk? Ieteikumus varu sniegt tikai no sava skatu punkta.
Rīgas ziema – esi draudzīgās vai vēsās attiecībās ar viņu?
Teikšu godīgi – karjeras lielāko daļu esmu pavadījusi Eiropas dienvidzemēs. Martā esmu sauļojusies. Mājās vienmēr atbraucu ar cerību par ziemu un sniegu. Ne vienmēr tā bija – Rīgā nav konstantas ziemas ar sniegu un mīnus desmit...
...kā bija Novosibirskā.
Tur gadījās pirmā lielā ziema šogad. Patīk sniegs, gaišums un baltums. Jā, ir tumši rīti un vakari, taču sadzīvoju labi. Tagad sāk gribēties pavasari, ziedoņa laiku. Šodien (saruna notika 13. martā – Sportacentrs.com) redzēju pirmos pumpurus. Priecājos, ka siltums tuvojas.
Izslēgšanas spēles sāksies ar Austrumeiropas līgas fināliem. Tavas domas par šo turnīru?
Ļoti labs turnīrs. Ja ņem vērā, ka spēles notiek tikai otro gadu, līgas līmenis, piesaistot labas komandas, ir tikai audzis. Ceru, ka Austrumeiropas līga ir turnīrs ar nākotni. Lai gan spēles notiek sabraukumos un trīs dienas pēc kārtas spēlēt nav viegli – tas pārbauda un norūda. Parāda, kas tev ir iekšā, jo trīsdiennieks nav viegls nevienai komandai. Labas sacensības ar labu atmosfēru.
Nākamajā sezonā gaidāmas pārmaiņas. Iecerēts, ka Eiropas kausa grupas turnīrā katrai komandai būs vairāk spēļu, savukārt Lietuvā sākušās sarunas par spēlēšanu kopā ar latvietēm. Vai skaties nākamās sezonas virzienā?
Domāju tikai par pašreizējās sezonas nobeigšanu.