Vanesa Jasa jau 16 gadu vecumā spējusi izlauzt ceļu uz TTT lielo komandu. Viņa ir disciplinēta, kā arī viņas radinieki - Koba un Māris Jasi - ir profesionāli hokejisti un ir pārstāvējuši Latvijas valstsvienību vairākos pasaules čempionātos hokejā.
Cik nopietni gatavojies spēlēm? Cik daudz laika velti pretinieču izpētei?
Agrāk to darīju mazāk, bet šobrīd, kad spēlēju lielajā komandā, kopumā tam veltu vidēji divas stundas - vairāk vakaros. Treneri vienmēr paši sagatavo informāciju un video, lai pašai nav jāmeklē un jātērē laiks.
Jau 16 gadu vecumā regulāri spēlē Eirolīgā un esi izsitusies līdz lielajai komandai. Kāpēc treneri tieši tev deva šo iespēju, nevis vienaudzei Elizabetei Bulānei?
Varbūt biju drosmīgāka laukumā pārbaudes spēlēs un treniņos uzņēmos vairāk darīt. Esmu arī garāka un spēcīgāka par Elizabeti.
Kā tev izdevās iejusties lielajā komandā? Kā tevi uzņēma pieredzējušākās komandas biedres?
Jau pagājušogad aizvadīju dažas spēles “TTT Rīga” sastāvā un trenējos ar komandu. Šogad ir jauns kolektīvs, teju visām spēlētājām šis ir pirmais gads TTT. Sākumā, kad vēl bija Elizabete, vairāk runāju ar viņu. Pēc tam, kad sāku sazināties ar pārējām komandas biedrēm ārpus treniņiem, sajutos drošāk arī laukumā.
Ar kurām komandas biedrēm visbiežāk pārmij kādu vārdu?
Sākumā visu laiku runāju ar Paulu Strautmani vai Aiju Klakocku. Tagad arī ar pārējām komandas biedrēm runāju.
Kā juties Eirolīgas debijā?
Pirmajā Eirolīgas spēlē (pret “USK Prāga” Vanesa debijā aizvadīja divas minūtes, bet otrajā aplī pret Čehijas čempionēm laukumā bija 16 minūtes un guva trīs punktus) nesapratu, kas notika, bet pēc tam pieradu. Vienā Eirolīgas mačā man sanāca tas, ko vēlējos paveikt, jo tik ļoti nestresoju. Zināju, ka, ja uztraukšos, tas man nepalīdzēs. Pilnībā koncentrējos spēlei, jutu arī uztraukumu, bet biju par sevi pārliecināta.
Kas valdīja tavā prātā pret Jekaterinburgas UGMK (89:81)?
Pirms spēles vienai meitenei pateicu, ka uzvarēsim, bet nevienai citai to nepateicu. Visi man arī jautāja, vai es nebaidos iziet laukumā, bet, atrodoties laukumā, nemanīju to, ka pretī stāv, piemēram, Britnija Grainere. Koncentrējos spēlei un zināju, ka esmu vajadzīga komandai, lai gan biju vien dažas minūtes laukumā (astoņās minūtēs Vanesa guva sešus punktus un izdarīja trīs rezultatīvas piespēles).
Kāpēc tev izdevās parādīt vislabāko sniegumu tieši pret Eirolīgas čempionēm?
Domāju, ka visas bijām uz viļņa, valdīja pozitīva gaisotne un neviena nebaidījās. Tas mani ietekmēja, jo redzēju, cik droši komandas biedres spēlē. Padomāju – kāpēc gan es nevaru, ja visas var?
Kā mainījās noskaņojums komandas iekšienē pēc galvenā trenera Mārtiņa Zībarta izraidīšanas?
Manuprāt, viss mainījās uz labo pusi. Tas mūs saniknoja un vēlējāmies vēl vairāk sevi parādīt.
Šobrīd mācies Rīgas 47. vidusskolā, kā arī nopietnā līmenī nodarbojies ar sportu. Cik grūti to ir apvienot?
To ir grūti izdarīt, jo visu laiku ir izbraukumi, bet skolotāji ir pretīmnākoši un arī treneri ir atsaucīgi. Ar mājasdarbiem vairāk palīdz Elizabete Bulāne un Eva Indriķe, jo viņas parasti izbraukumos līdzi nebrauc.
Cik daudz trenējies Rīgas 47. vidusskolas sporta zālē un strādā individuāli?
Skolas sporta zālē ar vienaudzēm sanāk maz trenēties, jo jādodas uz lielās komandas treniņiem. Kad ir brīvs, arī eju pamētāt bumbu ar draugiem. Trenējos teju katru dienu, bet brīvākā brīdī strādāju arī individuāli. Dažreiz arī izlaižu kādu treniņu, kad man neļauj to darīt pārlieku lielās slodzes dēļ.
Cik lielu nogurumu jūti ikdienā?
Treniņi ir grūti, bet cenšos izdarīt visu, lai atjaunotos, jo nevēlos, lai nākamais treniņš būtu vēl grūtāks. Mājās parasti neierodos pārāk vēlu, kā arī laicīgi eju gulēt un agri ceļos. Dažreiz sanāk izlaist pirmās stundas skolā, lai labāk izgulētos.
Ko vēl dari, lai labāk atjaunotos?
Pēc treniņiem atsildos, jo mans brālēns un brālis (hokejisti Koba Jass un Māris Jass) vienmēr teikuši to jau no pirmās klases, ka tas ir svarīgi. Cenšos arī ēst pareizi, ko attiecīgajā brīdī vajag organismam, bet, manuprāt, vissvarīgākais ir miegs. (Koba Jass – brālēns, aizvadījis 19 spēles pasaules čempionātā hokejā Latvijas valstsvienības sastāvā, šobrīd pārstāv Latvijas Virslīgas komandu “Kurbads”, un Māris Jass – brālis, aizvadījis 32 spēles pasaules čempionātā izlases rindās, šobrīd spēlē Polijas augstākajā līgā)
Kādi ir nākotnes plāni?
Doties mācīties uz koledžu ASV. Vēlos sasniegt maksimāli iespējami augstāko līmeni un neapstāties, kā arī vēlos spēlēt profesionālo basketbolu daudzus gadus, bet pēc tam kļūt par sporta psiholoģi vai strādāt jebkurā citā profesijā, kas ir saistīta ar basketbolu.