Kad ilggadējā komandas līdere un kapteine Uļjana Semjonova pēc 20 nospēlētām sezonām atvadījās no komandas, 1988. gada sezonā TTT uz diviem gadiem atstāja PSRS čempionāta augstāko līgu. Sastāva atjaunināšanai līdzi nāca modernāks spēles stils un 1990. gadā galvenā trenera Jura Garkalna vadībā TTT pārliecinoši uzvarēja pirmās līgas turnīrā, atgūstot vietu virslīgā.

Tiesa, uz lielo politisko pārmaiņu fona TTT renesanse palika lāga nenovērtēta un arī neizbaudīta, jo PSRS čempionāts sabruka līdz ar visu lielvalsti. Diāna Unbedahte, Svetlana Zitāne, Sanita Pētersone, Diāna Skrastiņa, Dace Krūmiņa, Anda Jēkabsone, Zanda Redāla, Anita Eglīte — pēc diviem gadiem viņas veidoja atjaunotās Latvijas valstsvienības kodolu, izturot pirmos pārbaudījumus Eiropas čempionātos zem neatkarīgās Latvijas karoga.

Pārmaiņas skāra ne tikai komandas sastāvu un sacensības, bet arī komandas statusu. 1990. gada pavasarī komanda pameta arodbiedrību sporta biedrības Daugava paspārni un tika nodibināts TTT basketbola klubs. Patstāvībai līdzi nāca ne tikai brīvība, bet arī jauni pienākumi. Tradicionālās sacensību sistēmas izjukšana un alternatīvu meklēšana, profesionālā sporta attiecību legalizēšana un garantētā valsts finansējuma pazušana — jaunās paaudzes treneri, funkcionāri un sportisti saskārās ar jauniem pārbaudījumiem un izaicinājumiem. Arī asāku konkurenci, jo Latvijā vairs nedarbojās tās centralizētās varas sviras, kas trīsdesmit gadu garumā bija nodrošinājušas vienlīdzības zīmi starp TTT un Latvijas (PSR) izlasi.

TTT zīmols bija saglabāts, bet deviņdesmitajos gados vairākas sezonas TTT nebija labākā komanda Latvijā. Atgriezties līderpozīcijā palīdzēja ciešāka sadarbība ar Rīgas domi, kas aizsākās 2000. gada vasarā. TTT atguva valsts čempionu titulu un 2002. gada sezona kā pirmā neatkarīgās Latvijas sieviešu basketbola komanda piedalījās Eiropas kausa izcīņā.